Hroniskas vai akūtas sāpes ik gadu izjūt 74% Igaunijas un arī Latvijas iedzīvotāju, kas sēž un statistika nemelo, iespējams, arī jūs vai jūsu ģimenes locekļi ir saskārušies ar šīm problēmām. Pazīstamais fizioterapeits un Manuālās medicīnas un hiropraktikas biedrības prezidents Lauri Rannama skaidro, kāpēc organismā rodas sāpes un kādu atvieglojumu piedāvā fizioterapija.
Pēc Lauri Rannama domām, pasaulē visvairāk resursu patērējošākā slimība nav vēzis vai sirds un asinsvadu slimības, bet gan hroniskas sāpes muguras lejasdaļā. Tās ir resursietilpīgākās gan darba stundu, gan ārstēšanai iztērētā laika un naudas ziņā. Hroniskas sāpes un sāpes muguras lejasdaļā ir viena no lielākajām problēmām un viena no lielākajām jomām, ar ko fizioterapeitiem nākas saskarties. Ķermenis pārsvarā ir pašdziedējošs organisms un lielā mērā mēs paši varam daudz ko darīt savas veselības labā. Ļoti svarīgi ir pietiekami daudz kustību, pievērst uzmanību savam ķermenim un izvairīties no organismam kaitīgām darbībām: sasprindzinājuma, piespiedu pozām, stresa utt. Fizioterapeits var palīdzēt cilvēkiem šajā jomā, parādot viņiem ārstnieciskus vingrinājumus un liekot kustēties.
Vispirms ir svarīgi pievērst uzmanību saviem sāpju mehānismiem – cilvēkiem ir nepieciešama palīdzība, ja ķermenī ir sāpju aspekts. Sāpes vienmēr ir bīstama zīme. Ķermenis signalizē, ka jūsu dzīvē kaut kas ir jādara un jāmaina. Viens no veidiem, kā to darīt, ir paraudzīties uz savām ikdienas aktivitātēm – vai neesam pārāk saspringti vai pietiekami vingrojam vai ēdam veselīgi. Jums ir jāiemācās pazīt savu ķermeni un atbilstoši tam jārīkojas.
Fiziskie vingrinājumi ir viens no veidiem, kā iemācīties mazināt stresu un ļaut mūsu smadzenēm saprast, ka mūsu ķermenī viss darbojas. Lai nerastos risks, ka, nepietiekami kustoties, mēs zaudēsim izpratni par šo jomu. Ja mēs ikdienā maz kustamies un pārsvarā esam mazkustīgi, tad smadzenes aizmirsīs par šo zonu, kā rezultātā pastiprinās jutība sāpju receptoriem un samazinās jutība maņu receptoriem. Kad masieris vai manuālās terapijas laikā veic ķermeņa masāžu, šī jutība tiek atjaunota. Tāpat arī tad, kad mēs fiziski kustamies – mēs liekam muskuļiem strādāt, kustinām locītavas un tas informē smadzenes par stāvokli un uztveres līmenis paaugstinās. Bieži vien tas nav bojājums, vienkārši smadzenes pārbauda vai mēs esam dzīvi.
Ķermenis ir kustību orgāns un mums dzīvē ir jāpanāk līdzsvars. Ja mēs sēžam 8 stundas dienā, tā ir ļoti liela slodze ķermenim un mums vajadzētu dažādot pozas un mainīt tās, lai dotu sajūtu šai zonai. Dienas laikā mums būtu jāmaina sēdošs darbs ar atpūtas pauzēm, jāveic fiziskas aktivitātes un jāsamazina darba stress. Lauri uzskata, ka sāpes rodas tad, kad mūsu ķermenis uztver apdraudējumu savai identitātei. Sāpēs ir iesaistīti tik daudz dažādu mehānismu un mums ir jāpievērš uzmanība visiem tiem aspektiem. Vingrošana ir viena no lietām, kas palīdz mazināt stresu – kustoties mēs atbrīvojamies no spriedzes. Arī masāža un manuālā terapija var palīdzēt mazināt spriedzi, lai organisms varētu labāk panest stresu.
Stress var būt arī fizisko sāpju cēlonis. Sāpes nerodas ķermenī – ķermenī nav sāpju receptoru. Sāpes vienmēr ir smadzeņu process. Tā ir smadzeņu izpausme visai saņemtajai informācijai.
Sāpes vienmēr ir reālas un sāpes ir kompleksas – smadzenes izlemj, vai tās ir bīstamas, pamatojoties uz saņemto informāciju. Sāpēm ir noteikti sociālie un evolucionārie aspekti un tiem visiem ir nozīme. Ja mēs koncentrēsimies tikai uz fiziskajām sajūtām, mēs varam izraisīt daudz pārmaiņu. Pašā ķermenī, veicot vingrinājumus un manipulējot ar locītavām, mēs varam panākt, ka ķermenis ražo sāpes mazinošas vielas.
Ir svarīgi atcerēties, ka ķermenim vienmēr jābūt gatavam kustībām. Neuztraucieties, ja, piemēram, pēc pirmās dienas dārzā sāp locītavas vai mugura – ķermenis vienkārši nebija tam gatavs un tam ir jāpielāgojas, tam nepieciešams laiks. Ļoti laba ideja ir pirms nākamās dārzkopības dienas veikt vingrinājumus un stiepšanās vingrinājumus. Tāpat kā pirms fiziskām nodarbībām ir svarīgi iesildīties, arī pirms dārza darbiem ir vērts sagatavot savu ķermeni, ja tas nav darīts ilgu laiku.
Ja ķermenī ir sāpes, Lauri saka, ka pirmā īstermiņa stratēģija ir gulēt uz muguras un atrast pozas, kurās sāpes mazinās. Tālāk, ja vien tā nav nopietna trauma, var atrast pozas, kurās sāpes mazinās, un darbības, kurās sāpes mazinās. Ilgstoši turēt muguru sasprindzinātu un izvairīties no kustībām ilgtermiņā nav pamatoti. Mūsu ķermenim atkal ir jāsāk kustēties. Fiziskās aktivitātes uzlabo vielmaiņu, asinsriti un reģenerāciju, kā arī palīdz tikt galā ar sāpēm un tās mazināt.
Raksts ir balstīts uz interviju ar Lauri Rannamu Vikerradio raidījumā.